otrdiena, 2010. gada 6. aprīlis

Mazs ceļojumiņš pa Atēnām :)

Pēc septiņām pavadītām nakts stundām vilcienā,
kopā ar jaukiem un ne tik jaukiem grieķiem, brokastīm dzelzceļa stacijā kopā ar milzīgu tarakānu kafijas krūzītes izmērā, ceļojums pa Atēnām varēja sākties.

Pantenons, kas tika būvēts deviņus gadus, tika veltīts dievietei Atēnai, kas arī bija Pantenona galvenā vērtība - milzīga no zelta un ziloņkaula veidotā Atēnas statuja. Vēlāk gan templis tika izmantots gan kā mošeja, baznīca un ieroču glabātuve. Šobrīd gan Pantenons tiek restaurēts, tādēļ arī bildēs parādās skaistās stalažas :)








Akropole arī platības ziņā ir ļoti iespaidīga - gājiens kalnā, lai sasniegtu Panteonu un citas vēsturiskās celtnes, prasa spēku, tādēļ varu vien iedomāties, kādas grūtības bija jāpārvar iekarotājiem!









Nenoliedzami viens no skaistākajiem arhitektūras pieminekļiem ir amfi teātri! Akropolē apskatīju divus, viens no tiem tiek izmantots arī mūsdienās dažādu kultūras pasākumu ietvaros, diemžēl tajā ieeja bija slēgta! Toties mazākajā teātrī, varēja pat apsēsties uz marmora soliņiem un iejusties seno grieķu- mākslas baudītāju lomā!






Pēc pastaigas pa Akropoli, nonācām senajā Agorā - iespaidīgas celtnes un muzejs, kur glabājas senās statujas. Pats smieklīgākais, ka pie lielākās daļas no sieviešu statujām, kurām trūkst galvas, ir pierakstīts "Iespējams Afrodīte"!
Esot Atēnās noteikti ir jāiegriežas arī kādā muzejā, lai aplūkotu ne vien "iespējamās Afrodītes", bet arī vareno Zevu un citus Dievus, gadu tūkstošiem senas rotas, ieročus, kā arī transporta līdzekļus.













Pēc pastaigas der mazliet atpūsties, vislabāk to darīt vietā, kur visa pasaule gan tiešā, gan pārnestā nozīmē ir Tev pie kājām :)
Atpūta, saules stari un lieliska kompānija!












Tā pamazām, pēc dienas pastaigas pa seno Grieķiju, nemanot pienāk vakars, kad mūsdienīgajā Atēnu daļā uzturēties paliek pat mazliet bīstami, līdz ar tumsu parādās arī kriminālas personas un pārņem nedrošības sajūta. Tomēr, jaunības maksimālisms dara savu, tādēļ dodamies apskatīt sporta stadionu, kas ticis vairākkārt atjaunots un, kurā sportisti spēkos mērojās gan Senās Grieķijas laikā, gan arī 2004.gada olimpisko spēļu laikā.















Atēnās ir ne vien skaistas vēsturiskas ēkas, bet arī daba - nespēju neiegriezties Atēnu Nacionālajā dārzā, kurā atrodamā augu kolekcija tika izveidota pateicoties karalienes Amālijas iniciatīvai - viņa izmantoja jaunradīto Grieķijas floti, lai ievestu augu stādus no visas pasaules. Lai gan ziedēja vēl samērā maz ziediņu, krūmu un koku, tomēr tur bija fantastiski.

Jo īpaši mīļas bija palmas :D

Lieldienas!


Lielā Piektdiena Aizvadītās Lieldienas noteiktie ieies manā atmiņu vēsturē, ne vien tādēļ, ka tās bija pirmās Lieldienas ārpus Latvijas, bet arī reliģiskās gaisotnes un Grieķijas kultūras dēļ. Nedēļas nogalē dzīve šeit vairs neieņēma tik ierastos mutuļojošos apgriezienus, viss kļuva neierasti kluss un mierīgs. Neviena iestāde nestrādāja, izņemot saldumu veikaliņus, kuru šet ir pār pārēm un dažus kioskus. Izejot pastaigāties bija grūti sastapt kādu citu pretim nācēju kā klaiņojošos sunīšus, bet, ja tomēr kāds bija "izgājis ielās", tad nebija ne mazāko šaubu, ka tie ir tūristi. Paši grieķi Lieldienas pavadīja pilsētas dzīvokļos, vai savos vasaras namiņos. Tuvojoties vakaram gan cilvēki sarosijās, un ap pulksten pus deviņiem pūlis - vārda vistiešākajā nozīmē devās uz baznīcām, lai noklausītos misi un dotos svecīšu gājienā pa vecpilsētu! Tā kā grieķu valodā zinu vien pāris vārdus un frāzes, svēto misi izlaidu, tomēr kopā ar lielu daļu cilvēku, pulcējos pie kādas mazas, jaukas Bizantijas laikā celtas baznīciņas, lai mācītāja pavadībā dotos svecīšu gājienā. Ap 22.00 no baznīcas iznāca mācītājs, kā arī viņa pavadītāji, kas vadīja gājienu, priekšplānā nesot milzīgu koka krustu aiz kura sekoja baznīcas zēni ar Jēzus kapu rokās. Turot rokās svecītes, devāmies gājienā pa vecpilsētu. Interesanti, ka katra baznīca izvēlas savu svētā gājiena maršrutu, kas mūsu gadījumā krustojās ar kādu citu Soloniku baznīcas ceļu. Skats patiešām pasakains - satiksme apstādināta, milzīgas cilvēku masas ar cilvēkiem, kuri šajā vakarā šķiet jaukāki kā jebkad iepriekš. Kādai mašīnai, kas, agresīvi izmantojot tauri, tomēr cenšas izlauzt ceļu starp kājām gājējiem, tiek dota svētība no kādas jaukas dāmas puses, kas izraisa smaidu ne vien man, bet arī pašam auto vadītājam - patīkami :) Cilvēki, kuri dažādu apsvērumu dēļ nespēja doties gājienā, ar svecītēm rokās stāvēja pie logiem, uz balkoniņiem, tādejādi, piedaloties ceremonijā, ja ne fiziski, tad domās esot līdzās saviem mīļajiem. Nonākot atpakaļ baznīcā, kur bija jāatstāj svecīte, mani sagaidīja ne pārāk patīkams pārsteigums. Tiklīdz kā novietoju savu svecīti, tai paredzētajā vietā, kāda baznīcas kundze sagrāba visas tur esošās svecītes, neļaujot tām izdegt, un iemeta milzīgā spainī. Kā vēlāk paskaidroja kaimiņš/iepazītais draugs - grieķis, tas notiek tādēļ, ka baznīcai ir līgums ar sveču rūpnīcu, ka neizdegušās svecītes baznīca piegādās rūpnīcai par to saņemot atlīdzību. Svētums reizē un grēks - ne tā? Baznīcā mani sagaidīja vēl kāds pārsteigums - cilvēka roka, kas ja nemaldos, bija Svētās Katrīnas roka, kas tika nogriezta un glabāta pēc viņas nāves! Jauks un interesants vakars, kas noslēdzās ar jauku pastaigu gar krastmalu. Klusā Sestdiena Pienākot Klusajai Sestdienai, sekoja arī nākamie kultūras pasākumi. Šoreiz bija jāgaida pusnakts, kad dodoties uz baznīcu, ikviens ņēma līdzi svecīti - šoreiz gan krietni lielāku, nekā iepriekšējā vakarā. Pusnaktī pilsētu pārņēma baznīcas zvanu skaņa un ikviens, aizdedzinot savu svecīti, iededza svēto gaismiņu, kas nenodzēsta bija jāaiznes mājās, tādejādi ienesot gaismu savās mājās. Ar svecīti rokās bija jāizstaigā visi mājas stūri, lai atbrīvotos no ļaunā un ienestu labo. Šajā naktī baznīcā Dievkalpojums ilga līdz pat diviem naktī. Ikvienam baznīca dāvāja oliņu, krustiņu un mazu glezniņu, kurā attēlots baznīcas griestu gleznojums. Tomēr ikvienam līdzi bija arī no mājām paņemtās krāsotās oliņas, kuras tika pakļautas olu cīņām:) Starpcitu, Grieķijā olas krāso tikai koši sarkanas, kas simbolizē Jēzus asinis. Nogādājot mazo svecītes liesmiņu mājās, un svētot katru stūrīti, tikām ielūgti uz grieķu tradicionālajām Lieldienu vakariņām - jēru iekšu zupu... buljoniņš bija pat ļoti garšīgs, bet pārējās sastāvdaļas... labāk sīkumos neiedziļināšos!:) Svētdiena
Pavadot patiesi reliģiozas un kultūras notikumiem pārpilnas pēdējās dienas, pirmās Lieldienas sagaidījām latviskā garā - nokrāsojām oliņas ar visu, kas mājās bija. Iznāca, kā mēs paši teicām, "Grieķu zilās" :) Protams, neiztikām arī bez olu kaujām.. diemžēl es zaudēju! :)