Lieldienas!

Lielā Piektdiena Aizvadītās Lieldienas noteiktie ieies manā atmiņu vēsturē, ne vien tādēļ, ka tās bija pirmās Lieldienas ārpus Latvijas, bet arī reliģiskās gaisotnes un Grieķijas kultūras dēļ. Nedēļas nogalē dzīve šeit vairs neieņēma tik ierastos mutuļojošos apgriezienus, viss kļuva neierasti kluss un mierīgs. Neviena iestāde nestrādāja, izņemot saldumu veikaliņus, kuru šet ir pār pārēm un dažus kioskus. Izejot pastaigāties bija grūti sastapt kādu citu pretim nācēju kā klaiņojošos sunīšus, bet, ja tomēr kāds bija "izgājis ielās", tad nebija ne mazāko šaubu, ka tie ir tūristi. Paši grieķi Lieldienas pavadīja pilsētas dzīvokļos, vai savos vasaras namiņos. Tuvojoties vakaram gan cilvēki sarosijās, un ap pulksten pus deviņiem pūlis - vārda vistiešākajā nozīmē devās uz baznīcām, lai noklausītos misi un dotos svecīšu gājienā pa vecpilsētu! Tā kā grieķu valodā zinu vien pāris vārdus un frāzes, svēto misi izlaidu, tomēr kopā ar lielu daļu cilvēku, pulcējos pie kādas mazas, jaukas Bizantijas laikā celtas baznīciņas, lai mācītāja pavadībā dotos svecīšu gājienā. Ap 22.00 no baznīcas iznāca mācītājs, kā arī viņa pavadītāji, kas vadīja gājienu, priekšplānā nesot milzīgu koka krustu aiz kura sekoja baznīcas zēni ar Jēzus kapu rokās. Turot rokās svecītes, devāmies gājienā pa vecpilsētu. Interesanti, ka katra baznīca izvēlas savu svētā gājiena maršrutu, kas mūsu gadījumā krustojās ar kādu citu Soloniku baznīcas ceļu. Skats patiešām pasakains - satiksme apstādināta, milzīgas cilvēku masas ar cilvēkiem, kuri šajā vakarā šķiet jaukāki kā jebkad iepriekš. Kādai mašīnai, kas, agresīvi izmantojot tauri, tomēr cenšas izlauzt ceļu starp kājām gājējiem, tiek dota svētība no kādas jaukas dāmas puses, kas izraisa smaidu ne vien man, bet arī pašam auto vadītājam - patīkami :) Cilvēki, kuri dažādu apsvērumu dēļ nespēja doties gājienā, ar svecītēm rokās stāvēja pie logiem, uz balkoniņiem, tādejādi, piedaloties ceremonijā, ja ne fiziski, tad domās esot līdzās saviem mīļajiem. Nonākot atpakaļ baznīcā, kur bija jāatstāj svecīte, mani sagaidīja ne pārāk patīkams pārsteigums. Tiklīdz kā novietoju savu svecīti, tai paredzētajā vietā, kāda baznīcas kundze sagrāba visas tur esošās svecītes, neļaujot tām izdegt, un iemeta milzīgā spainī. Kā vēlāk paskaidroja kaimiņš/iepazītais draugs - grieķis, tas notiek tādēļ, ka baznīcai ir līgums ar sveču rūpnīcu, ka neizdegušās svecītes baznīca piegādās rūpnīcai par to saņemot atlīdzību. Svētums reizē un grēks - ne tā? Baznīcā mani sagaidīja vēl kāds pārsteigums - cilvēka roka, kas ja nemaldos, bija Svētās Katrīnas roka, kas tika nogriezta un glabāta pēc viņas nāves! Jauks un interesants vakars, kas noslēdzās ar jauku pastaigu gar krastmalu. Klusā Sestdiena Pienākot Klusajai Sestdienai, sekoja arī nākamie kultūras pasākumi. Šoreiz bija jāgaida pusnakts, kad dodoties uz baznīcu, ikviens ņēma līdzi svecīti - šoreiz gan krietni lielāku, nekā iepriekšējā vakarā. Pusnaktī pilsētu pārņēma baznīcas zvanu skaņa un ikviens, aizdedzinot savu svecīti, iededza svēto gaismiņu, kas nenodzēsta bija jāaiznes mājās, tādejādi ienesot gaismu savās mājās. Ar svecīti rokās bija jāizstaigā visi mājas stūri, lai atbrīvotos no ļaunā un ienestu labo. Šajā naktī baznīcā Dievkalpojums ilga līdz pat diviem naktī. Ikvienam baznīca dāvāja oliņu, krustiņu un mazu glezniņu, kurā attēlots baznīcas griestu gleznojums. Tomēr ikvienam līdzi bija arī no mājām paņemtās krāsotās oliņas, kuras tika pakļautas olu cīņām:) Starpcitu, Grieķijā olas krāso tikai koši sarkanas, kas simbolizē Jēzus asinis. Nogādājot mazo svecītes liesmiņu mājās, un svētot katru stūrīti, tikām ielūgti uz grieķu tradicionālajām Lieldienu vakariņām - jēru iekšu zupu... buljoniņš bija pat ļoti garšīgs, bet pārējās sastāvdaļas... labāk sīkumos neiedziļināšos!:) Svētdiena
Pavadot patiesi reliģiozas un kultūras notikumiem pārpilnas pēdējās dienas, pirmās Lieldienas sagaidījām latviskā garā - nokrāsojām oliņas ar visu, kas mājās bija. Iznāca, kā mēs paši teicām, "Grieķu zilās" :) Protams, neiztikām arī bez olu kaujām.. diemžēl es zaudēju! :)